Njuike sisdollui

Vestibyla

Jus boahtá virggálaš guossin, de lea Vestibyla vuosttaš deaivvadeapmi Gonagaslaš šloahtain. Šloahta arkiteavtta mielas lei vuosttaš muitogovva dehálaš: Vestibyla galggai hirpmástuhttit.

Øvre vestibyle. Govva: Jan Haug, Gonagaslaš hoavva.

Vestibyla lea guovtti gearddis ja lea Šloahtafasáda guovddáš oasi maŋábealde. Bajit vestibylas sáhttá lávket njuolga olggos Šloahttabalkoŋgii, gos oaidná Oslo váldogáhta, Karl Johan, ja Stuorradikki.

Go Gonagaslaš šloahtta huksejuvvui, de lei dat dan áigge veahá olggobealde dan maid odne dovdat Oslo gávpogin. Karl Johan gáhtta huksejuvvui 1830-logus dainna ulbmiliin ahte galggai dego čatnat gonagasvistti oktii gávpogiin. Dat lea okta Oslo deháleamos áksáin ja áidna parádagáhtta Norggas mas lea eurohpalaš sturrodat. Ávssis lea biddjon nu ahte Gonagaslaš šloahta guovddáš oassi lea vuolggasadji.

Bajit vestibylas váldá hoava hoavda vuostá gussiid gállamállásiidda ja medáljavuostáiváldindoaluide. Ja dihto allamenolaš oktavuođain čuožžila Majestehta Gonagasa Gardeveahka dohko.

Vestibylalea lassin dat báiki gos audiensaguossit vulget viidáseappot, juogo olgešguvlui Loddelanja bokte Gonagasa kantuvrii, dahje gurut guvlui gos Ruvdnaprinssas lea kantuvra.

Gudnevákta Bajit Vestibylas Stuorradikki rahpama oktavuođas. Govven: Sven Gj. Gjeruldsen, Gonagaslaš hoavva.

Hábmen ja herven

Logi stukkmárbmorstoalppu leat guovddážis Bajit vestibylas.. Álggos lei áigumuš ahte stoalpput galge ráhkaduvvot vilges Bergen márbmoras. Stuorradiggi juolludii dasa ruđaid 1836:s, ja márbmorroggan álggahuvvui. Muhto ovtta olgoriikkamátkkis Linstow baicca jurddašišgođii ahte stukkmárbmora livččii vuohkkaset ávnnas, go dat dagahii ivdneválljema friddjabun.

Seainnit leat málejuvvon Linstow álgoálgosaš plána mielde— guvgesruoksada ivnnis, sinoberrukses sázuiguin palmetekain, ja stoalpput leat ges lákcaivnnis.

Øvre vestibyle. Govva: Jan Haug, Gonagaslaš hoavva.

Stukkmarmor

Stukkmarmor

Stukkmarmor lea seaguhus mas lea čáhci, njárbuduvvon benlim, gipsa, mollejuvvon dolomihtta ja iešguđetlágan ivdnepigmeanttat.

Seaguhus hábmejuvvo gieđain ja njuhttejuvvo bures láktaduvvon vuolildassii. Go seaguhus lea čallon, de álgá rakŋuheaddji šliipenbargu govdugeđggiin, ja ferte áinnas šliipet 6-8 geardde ovdal go šaddagoahtá gellohuvvon šealgadin.

Vestibylen stukkmarmorstoalppuin lea guoddinfunkšuvdna; juohke stoalppu siskkoš lea muorrastoalpu. Muora birra leat biddjojuvvon goalšomáttát, maid birra fas lea stukkagovččas.

Čiŋaheapmi

Dáiddalaš čiŋaheapmi leat báccit ja relieffat. Dat guokte relieffa govvidit guovddáš dáhpáhusaid mat leat čadnon Gonagaslaš šloahta huksemii. Doppe gávdno maiddái čájáhusskáhppu mas oaidná uhca muvrabaste man Gonagas Carl Johan geavahii go bijai Šloahta vuođđogeađggi 1825:s.

Gonagas Carl Johan bidjá Šloahta vuođđogeađggi golggotmánu 1. beaivve 1825. Stephan Sinding lea ráhkadan gipsareliefa jagis 1879 ja lei Gonagas Oscar II gii diŋgui dan. Govva: Gonagaslaš čoakkáldagat.